SKM 2018 – LČ takās

Siguldas kalnu maratons ir punkts uz i. Ne jau tikai tādēļ, ka tajā var tikt pie pēdējās medaļas i burta formā, kas kopā ar pārējām veido vārdu “Sigulda”, bet arī tādēļ, ka tās ir sezonas pēdējās sacensības, kas lielā mērā atstās pēcgaršu par visu sezonu, lai kāda tā bijusi. Tad vēl tādi faktori kā vēlme aizstāvēt pagājušā gada titulu, cīnīties par Latvijas čempionāta medaļām, ceļazīmi uz nākamā gada PČ un uzlabot savu reitingu, kas viss kopā ir diezgan smaga nasta, ar ko iziet uz starta. SKM kļuva vēl būtiskāks pēc CCC, kad visvairāk jau man pašai bija svarīgi sev parādīt, ka tā bija neveiksmīga apstākļu sakritība un es varu daudz vairāk. 

Siguldas kalnu maratons 2017

Katru reizi, braucot uz Siguldu deldēt serpentīnu, sanāk divreiz noskriet gar Ziediņu un gandrīz tikpat daudz reižu tā domīgi uz to noskatīties. Katru reizi tas ir kā tāds atgādinājums, kāpēc te esmu. Man liekas, ka vēl nekad neesmu kādam skrējienam tik ļoti gatavojusies gan laika, gan apjoma ziņā. Pa vidu bijuši gan veiksmīgāki, gan arī ne tik izdevušies starti, taču pēc uzvaras Līgatnē bija skaidrs, ka treniņprocess ir izdevies. Biju spēcīga, ātra un pats galvenais – pārliecināta. Tagad bija atlicis tikai stāties Ziediņa pakājē un nosvinēt ieguldīto darbu.

Siguldas kalnu maratons – 3.10.2015

Skats uz Ziediņa kalnu no starta

Kopš Siguldas kalnu maratona ir pagājušas jau piecas dienas, taču joprojām par to atceros katru reizi, kad nākas saskarties ar kāpnēm. Tiesa gan, šī ir pirmā diena, kad neskatos uz tām ar šausmām, klusi, taču spēcīgi cerot, ka apkārt nav pārāk daudz cilvēku, kuriem būtu iespēja vērot manu neveiklo cīņu ar tām.

Gatavojoties Siguldas kalnu maratonam

Siguldas kalnu maratons tepat vien ir. Nedaudz vairāk par dienu, un stāvēšu ar skatu uz Ziediņa kalnu, domājot par to, kuri būs tie ņiprākie, kurus kronēs par kalnu karali un karalieni, un kā pati tur uzrāpšos augšā. Divreiz. Nemaz nerunājot par pārējiem 35 kilometriem pa kalniem un lejām.