Siguldas pusmaratons – 10.10.2015

Ar pieciem pusmaratoniem nopelnītais serial finisher krekliņš.

Ar pieciem pusmaratoniem nopelnītais serial finisher krekliņš.

Ar Siguldas posmu noslēdzās Skrien Latvija seriāls. Tas iezīmēja arī manas sacensību sezonas straujo tuvošanos beigām, jo palikuši vien pāris skrējieni, ko vairāk skriešu priekam, nevis rezultātiem. Taču Siguldā gan man rezultāts bija kripatiņu svarīgāks par prieku, un tam bija vairāki iemesli.

Viens no iemesliem, lai arī ne pats galvenais, bija tas, ka Sigulda bija mans piektais Skrien Latvija posms. Tā kā arī kopvērtējumu veido no pieciem labākajiem posmiem, tad tas nozīmēja, ka varēju pretendēt uz tīri pieklājīgu vietu kopvērtējumā sievietēm un savā grupā. Vairāk gan tā bija vienkārši interese redzēt, cik augstu varu tikt bez īpašas noskaņošanās tam, ka jāizcīna kāda vieta sezonas beigās, kā arī vēlēšanās tikt pie serial finisher krekliņa.

Taču galvenais iemesls bija tas, ka ļoti gribējās jaunu pusmaratona PB. Nu ļoti, ļoti. Kā Rēzeknē noskrēju savu sezonas pirmo pusmaratonu un ieguvu jaunu PB, tā visu sezonu šādu vai tādu iemeslu dēļ nebija izdevies to labot. Principā Sigulda bija tāda skaista un arī pēdējā iespēja situāciju mainīt, jo kad tad vēl, ja ne sezonas pēdējā šosejas pusmaratonā?

Taču bija vairāki bet, kas visi saistīti ar pēdējo mēnesi pirms Siguldas. Jā, viss pēdējais mēnesis nebija viegls: 13. septembrī maratons, 20. septembrī pusmaratons, 3. oktobrī 35km Siguldas kalnos un visbeidzot 10. oktobris ar vēl vienu pusmaratonu Siguldā. Kritiski uz to visu palūkojoties, nebija brīnums, ka kājas bija smagums un jauns PB likās vairāk brīnums nekā plāns. Tas laikam bija arī iemesls, kādēļ pēc Siguldas bija tik liels nogurums un enerģijas taupības režīms, kā rezultātā aizkavējās arī šis raksts.

Un tomēr… Gribas. Cik daudz var sasniegt ar gribēšanu vien? Sapratu, ka sākumā man ir pašai jānotic, ka es varu cīnīties par jaunu PB, un te nudien palīdzēja apkārtējo atbalsts. Vislielākais paldies par uzmundrinājumu Jānim, kurš kādā WhatsApp sarakstē gluži vienkārši pateica, lai Siguldā uztaisu rekordu. Tāds sīkums vien, taču laikam šie nieki sakrājas, jo piektdienā braucot uz Siguldas pusi jau jutos gana pārliecināta par sevi. Atstāju gan vietu arī plānam B, kas bija vienkārši noskriet, lai it kā sagatavotu sevi tam, ka var arī neizdoties.

Sen kādam skrējienam nebija bijusi tik laba iepriekšējā vakara un pirmsstarta rīta gatavošanās. Gardas vakariņas ar pastu, pesto un citiem gardumiem, bagātīgas brokastis, izgulēšanās… Liels paldies pārējiem trim komandas biedriem, kuri palīdzēja veidot tik pozitīvu, sportisku atmosfēru!

Neiztrūkstošais selfijs pirms starta. Aukstums dara nepacietīgus beidzot sākt skriet!

Neiztrūkstošais selfijs pirms starta. Aukstums dara nepacietīgus beidzot sākt skriet!

Sestdienas rītā ierodoties sacensību centrā, ārā esošie +2°C likās stindzinoši auksti. Bez iesildīšanās iztikt nevarēja nu nekādi, taču patīkami pārsteidza tas, cik silti bija starta koridorā starp visiem pārējiem skrējējiem. Jutos pārsteidzoši mierīga, taču tas tikai līdz brīdim, kad tika dots starts un sajutu veselīgu sacensību garu. Tā kā visu pirmo apli varēja nodarboties ar slalomēšanu starp skrējējiem, tas noderēja.

Pirmie divi apļi bija viegli un palīdzēja gūt pārliecību, ka iegūt jaunu PB nudien ir iespējams. Trešais aplis nāca ar nelielu lūzumu, un te nu grūti saprast, vai tas tādēļ, ka savu vienīgo želeju izdomāju apēst par vēlu, vai arī gluži vienkārši kājas bija jau smagas un piedzītas. Gan jau nepalīdzēja arī tas, ka biju saģērbusies nedaudz par siltu. Nebija viegli arī ieskrienot ceturtajā aplī. Nelīdzēja arī doma par to, ka tas ir pēdējais aplis.

Tad kā glābiņš nāca Aināra uzmundrinājumi, visbeidzot sasniegts arī apļa tālākais punkts aiz bobsleja trases un tāda kā atklāsme, ka nu jau nekas vairs nav palicis. Nezinu no kurienes, taču atradu spēku sākt strādāt. Uzņēmu ātrumu, apdzinu vairākus priekšā esošos un arī noturēju ātrumu līdz pat beigām, par ko vislielākais prieks. Acis Garminā skatījās gan jau vairāk kā bija nepieciešams, bet tas neļāva atslābt. Cīņa par sekundēm bija nopietna!

Vēl pāris pagriezieni, un tad jau paklājs, pēdējie spēki finiša spurtam un galu galā arī jauns PB – 1:42:03. Rēzeknes sniegums uzlabots par 1:13. Kājas varbūt nebija sajūsmā par šo, taču es gan! Un kā gan nepriecāties, ja ir sasniegts mērķis! Prieks arī par 18. vietu sezonas kopvērtējumā sievietēm un 9. vietu savā grupā.

Laimīgie un mazliet nosalušie Siguldas posma finišētāji.

Laimīgie un mazliet nosalušie Siguldas posma finišētāji.

Kas tālāk? Pāris skrējieni un tad tik atpūta un treniņi. Mani nākamās sezonas plāni ir tik ambiciozi un varbūt pat pārgalvīgi, ka nedaudz biedē mani pašu, tomēr tas nenoliedzami motivē krāt kilometrus vēl cītīgāk. Plānoju veidot spēcīgu bāzi, lai pavasarī varētu skriet ātrāk, ilgāk un tālāk. Ceru, ka sacensību sezonas beigas ļaus atšķaidīt sacensību atskatu nomācošo pārsvaru šajā blogā un pievērsties citiem tematiem.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

<span>%d</span> bloggers like this: